2020.g. 25. jūnijā Lubānas novada pašvaldība noslēdza sadarbības līgumu ar dabas aizsardzības pārvaldi (vadošo partneri) par projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Kohēzijas fonda projekts Nr.5.4.3.0/20/I/001) atbalstāmo darbību īstenošanu. Lubānas novadā projekta ietvaros aktivitāšu teritorija – Lubānas-Meirānu aleja. Lubānas-Meirānu aleju var saukt par vecu koku aleju, kurā koku stādīšanas laiks nav skaidri zināms. Projektu uzsākot, aleju apsekoja eksperti, kas noteica koku bojājumu pakāpi un nepieciešamos veicamos darbus. Jāpiemin, ka darbs projekta ietvaros noritēja arī pēc administratīvi teritoriālās reformas (sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību).
Šobrīd var teikt, ka projektā plānotie darbi teju visās aizsargājamo aleju teritorijās paveikti, tomēr, ņemot vērā neparedzētos laikapstākļus, vētras, virpuļviesuļus, notiek vēl pēdējo vētru seku novēršanas darbi Lubānas-Meirānu alejā un Vecmoku alejā.
Projekta darbu izpildes laikā tika ievēroti vairāki tehnoloģisko paužu periodi – dobumperētāju ligzdošanas laikā, kā arī darbam augstumā bīstamu laikapstākļu laikā (vējains, bagātīgi nokrišņi, stiprs sals) u.c.
Kopumā Lubānas-Meirānu alejā uzskaitīti 1892 koki, no kuriem lielākā daļa ir ozoli. Alejā aug gan vidēja vecuma koki, gan lielu dimensiju koki (veci, dobumaini koki), kas ir īpaši nozīmīgs bezmugurkaulnieku mikrobiotops. Alejā ir konstatētas trīs īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas – spožā skudra (Lasius fuliginosus), marmora rožvabole (Liocola marmorata), lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita) un divas īpaši aizsargājamās ķērpju sugas – parastais plaušķērpis (Lobaria pulmonaria) un bālā sklerofora (Sclerophora pallida). Tāpat tika atrastas trīs dabisko mežu biotopu (DMB) sūnu indikatorsugas - īssetas nekera (Neckera pennata) garlapu kažocene (Anomodon longifolius) un tievā gludlape (Homalia trichomanoides). Lubānas – Meirānu alejā ir sastopami vairāki dižkoki.
Sarunā ar SIA “Arborists” (kopa Lubānas-Meirānu aleju) valdes locekli Uģi Šmitu uzzinām, ka mūsu aleja pēc sakopšanas ir ne tikai skaista, bet arī droša velobraucējiem un garāku pastaigu mīļotājiem, un koki alejā ir vērtīgs materiāls mazajiem (kukaiņi, putni…) dabas iemītniekiem. Darbi alejā veikti, ievērojot labu koku kopšanas praksi. Kas tad īsti ir darīts alejā? Veikti koku vainagu sakopšanas darbi 8 veidos, no kuriem populārākie un tautā labāk saprotamie ir – bīstamo zaru izzāģēšana un potenciāli bīstamo zaru īsināšana. Tāpat tikusi veikta bīstamo un nokaltušo koku izzāģēšana, atstāti arī ekostumbeņi, tādējādi radot labu dzīvošanas vidi mazajiem dabas iemītniekiem, vairākiem kokiem uzliktas atsaites (koku stabilizācijas sistēmas) u.c. darbi
Uģis Šmits uzteic Meirānu puses iedzīvotājus, kas ar sapratni izturējās darbu veikšanas laikā, kad kādu laiku tika ierobežota kustība pa ceļu, kas ved cauri alejai. Tāpat SIA “Arborists” pārstāvis piebilst, ka pēdējā vētrā alejā tomēr 2 koki nogāzās. Un viņaprāt nogāzās tā iemesla dēļ, ka tuvumā dzīvojošo īpašumu saimnieki alejas tiešā tuvumā savos īpašumos bija izrakuši grāvjus, tādējādi novājinot lielo koku sakņu sistēmu. Uģis Šmits nākotnē iesaka iedzīvotājiem šāda veida darbus, kā grāvju rakšana alejas koku tuvumā, saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Aleju sakopšana ir tikai daļa no kopējā ieguldījuma Latvijas dabas vērtību atjaunošanā un apsaimniekošanā, kas tiek veikta šī Kohēzijas fonda projekta ietvaros. Projektā kopumā līdz 2023.gada beigām plānots atjaunot aizsargājamos biotopus un radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā.
Ligita Pētersone
