Ievērojamās personas
-------------------------------------------------------------------------------------------
MIĶELIS GRUZĪTIS
Lubānas novada domes priekšsēdētājs, pašvaldību vadīja vairāk kā 30 gadus; sabiedriskais darbinieks, piedalījies TF dibināšanas kongresā; Atguvis zemi un māju, kur Gruzīšu dzimta dzīvojusi kopš 1630. gada. Dziesmu autors un dziedātājs
Miķelis Gruzītis dzimis 1940. gada 29. septembrī. Miķelis Gruzītis uzauga 7 bērnu ģimenē. Bērnība pagāja tēva mājās „Lettēs” (bijušais Madonas raj., Indrānu pag.). 80.-90.gados M. Gruzītis aktīvi iesaistījās Atmodas procesā. 1988.gada vasarā, kopā ar A.Kumsāru, N.Broku, viņš bija to pirmo 13 cilvēku vidū, kuri iesāka veidot Tautas fronti Madonas rajonā. 1988.gada rudenī sāka veidoties Tautas frontes grupa Lubānas ciematā. 1988. gada oktobrī Miķelis Gruzītis piedalījās arī TF dibināšanas kongresā Rīgā. Barikāžu laikā tika veikts organizatoriskais darbs uz vietas Lubānā.
M.Gruzītim ir nozīmīga loma arī Lubānas pilsētas statusa piešķiršanā 1991.gada 30.janvārī. Par novada priekšsēdētāju kļuva Miķelis Gruzītis.
-------------------------------------------------------------------------------------------
Hugo Celmiņš (1877. gada 30. oktobris — 1941. gada 30. jūlijs) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.Dzimis Valkas apriņķa Lubānas pagastā. Jaunākais dēls pagasta vecākā ģimenē. No 1887. līdz 1891. gadam mācījies Lubānas ministrijas skolā. Pēc tam mācījies Gorku zemkopības skolā. 1899. gadā iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru pabeidza 1903. gadā (kā I šķiras agronoms). Bija viens no studentu korporācijas "Talavija" dibinātājiem 1900. gadā. 1898. gadā nokārtojis karaklausību un vēlāk ieskatīts rezervē kā virsnieks.
-------------------------------------------------------------------------------------------
Rūdolfs Pinnis (mākslinieks) dzimis Madonas rajona Jaunlubānas Robežmuižā, profesionālās iemaņas guvis Voldemāra Tones glezniecības studijā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieks zināšanas papildinājis Itālijā un Parīzē, piedalījies Parīzes Rudens un Tileriju salonu skatēs. Ārzemēs gūtā pieredze viņam arī pēckara gadu Latvijā ļāva saglabāt savu subjektīvo dzīves izjūtu. Tā izpaudās koloristiski piesātinātā un ekspresīvā glezniecībā, neparastā kompozīcijā, kas padomju nomenklatūras acīs bija nevēlama un apkarojama. Par spīti represijām meistars bija neparasti ražīgs līdz pat mūža novakarei, atļāvās būt ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs un brīvdomātājs.
-------------------------------------------------------------------------------------------
OSKARS KALPAKS (dzimis 1882. gada 6. janvārī, miris 1919. gada 6. martā) bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. Oskars Kalpaks dzimis 1882. gada 6. janvārī Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (Ošupes pagasta) "Liepsalās". Desmit gadu vecumā Oskars Kalpaks trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā, kas bija Krievijas valsts iestāde, un bija labāk apgādāta nekā pagastskolas un draudzes skolas, bet tajā mācības galvenokārt notika krievu valodā.
1918. gada decembrī K. Ulmaņa Pagaidu valdība viņu uzaicināja izveidot un komandēt latviešu karaspēka daļu sastādīšanu un komandēšanu, lai cīnītos pret lieliniekiem (skat. Latvijas brīvības cīņas). Tika izveidots Latviešu atsevišķais bataljons vācu landesvēra sastāvā. Tas bija grūts uzdevums, jo iedzīvotaju vairākums simpatizēja lieliniekiem. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā O. Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību. Atšķirībā no vācu un lielinieku piekoptās prakses, Kalpaks pavēlēja saudzīgi izturēties pret mierīgajiem iedzīvotajiem.
Latvijas pirmā virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka (1882-1919) dzimtas apbedījuma vieta Visagala kapos ar K. Zāles un A. Dzirkaļa 1927.g. veidotu pieminekli.
-------------------------------------------------------------------------------------------
Jānis Zābers bija izcils latviešu operdziedātājs. J. Zābers dzimis 1935.g. 11. augustā Lubānas pusē zemnieku ģimenē.Lai gan dziedoņa mākslinieciskā darbība aptvēra tikai nedaudz vairāk par desmit gadiem, tomēr tā iezīmēja spilgtu laikmetu latviešu operdziedātāju vēsturē.
Viņš bija spožs itāļu, krievu un latviešu operu varoņu atveidotājs, kā arī kamerdziedonis. Daudzas dziesmas, arī operu lomas komponisti rakstīja tieši viņam. Dziedātāja talantu augsti novērtēja kritiķi, komponisti, diriģenti, dziedātāji, pianisti. Par viņu jūsmoja citu mākslas nozaru redzami pārstāvji. Tautā viņš bija viens no iemīļotākajiem māksliniekiem.
Pēc Meirānu pamatskolas beigšanas Jānis Zābers vienu gadu mācījās Lubānas vidusskolā un 1954. gadā iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolā, 1957. gadā - J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. 1960. gada 14. janvārī R. Štrausa operā „Salome" viņš debitēja uz Operas skatuves. 22 iestudēto operas varoņu attēli vairāk vai mazāk ir bijuši publicēti dažādos izdevumos, eksponēti izstādēs. Mazāk zināmi un redzēti materiāli, fotogrāfijas, kas tapušas par studiju laikā iestudētajām izrādēm, kur novadnieku varam pat neatpazīt.
