Fotogrāfs Alfreds Grāvers gandrīz nepārtraukti 20.gadsimta pirmajā pusē dzīvoja un strādāja Lubānā. Saglabājušās fotogrāfijas un daudzi savulaik uzņemtie fotonegatīvi, izlasāma arī daļa ikdienā izdarīto pierakstu, tāpat saimnieciska rakstura dokumenti. Tas dod ieskatu ne tikai šī cilvēka darbīgajā mūžā, bet arī lubāniešu un apkārtnes iedzīvotāju dzīvēs.

Alfreds Kārlis Grāvers dzimis 1877. gada 23. oktobrī Lubānas "Brantos" kā Reča Grāvera (1850-1920) un Alvīnes Anetes Jansones-Grāveres (1856-1937) pirmais bērns.

A. Grāvers mācījies Cepurītes pagastskolā, tad Lubānas ministrijas skolā. Par A.Grāvera gaitām pēc skolas gados gan profesionāli, gan sadzīviski nav daudz ziņu.


Photographer Alfrēds Grāvers almost continuously in 20th Centuries 1st half lived and worked in Lubāna.  He was very known not only in Lubana buti n whole country.

Alfrēds Kārlis Grāvers was born in 23. October 1877 in house called „Branti”. A. Grāvers studied in Cepurītes parish –school, after that in Lubāna Ministry School. On september 1904. Grāvers started the official photographer's work, which lasted for the next half a century. He was very active and on 1. August 1909. on his house first floor was opened a book shop, which was popular for citizens of Lubāna and visitors too.

The photographer was invited to various important family moments - weddings, funerals, initiations. He was very extensive - photographed portraits and group shots as well as theater performances and Lubāna landscapes. A notable achievement is his often Lubāna lake flood observe. Thanks to him we can trace how was built many haouses of Lubāna and how Aiviekstes bridge was reconstructed.


Pie fotogrāfa mazmeitas Maijas Padomas ir saglabājies fotogrāfa 1904.gada rakstīts piezīmju kalendārs, kas liek domāt, ka Alfrēda Grāvera fotogrāfa darbība ir sākusies šajā gadā, kad Grāvers strādājis Transsibīrijas dzelzceļa būvēšanā, jo pierakstos minēta foto negatīvu nodošana. Savukārt to apstiprina laikrakstā “Vidzemes Guberņas Ziņotājs” publicētā atļauja fotogrāfam savā namā iekārtot fotodarbnīcu, kas darbojās turpmāko pusgadsimtu.

Sīkākas ziņas par fotografēšanu gūstamas sākot ar 1907. gadu – saglabājušies pieraksti, kuros atzīmētas attiecīgā dienā fotografētas personas, norādot uzņemšanas vietu, pasūtīto attēlu izmēru un skaitu, kā arī cenu. Šī uzskaite ļauj sekot līdzi fotogrāfa pakalpojuma pieprasījumam un darbības vietām, jo fotografēts tika arī Balvos, Šķilbēnos, Kokorevā un citur. Šāda attēlu numerācija veikta arī turpmākajos gados, kas ļauj apjaust fotogrāfa darba apjomu.

1907. gada 22. jūlijā Alfreds Grāvers salaulājas ar Līzi Emīliju Arndti (1887. Sesava-1946. Lubāna, viņas ģimene dzīvoja „Kaižgrīvās” netālu no Liedes), nākošajā gada 22. oktobrī dzimis abu pirmais dēls Jūlijs (1908-1968).

Savukārt 1909.gadā Fotogrāfs savā māja atvēra grāmatu veikalu, un otrajā stāvā nodarbojās ar fotografēšanu savā fotosalonā. Fotogrāfa pastkartes ņemtas par pamatu vairāk paskartēm, kurās attēlotas Lubānas ainavas un ēkas.

Fotogrāfu lielākasi darbs gaidīja kristīšanu laikā, kad uzņemti vairāki desmiti foto vienā reizē. Tomēr tika fotografēts arī kāzās, bērēs kā arī pavasaros apciemotas skolas un veidoti skolēnu grupu foto vai fotografēti audzēkņi skolēnu apliecībām. Protams, izdarīti dažādi portretuzņēmumi, kad cilvēks (viens vai grupā ar ģimeni, draugiem) pats izvēlējies doties pie fotogrāfa. Samērā regulāri uzņemti teātra izrāžu dalībnieki, starp kuriem bija arī aktīva aktrise – viņa sieva Līze Grāvere. Savukārt maz Grāvers fotografējis cilvēkus darba procesos (izņēmums – Lubānas ezera regulēšana un vienkoča laivas gatavošana).

Grāvers fotografējis arī ainavas, Lubānas un apkārtnes skatus. Nozīmīgs ir viņa veikums biežo Lubānas ezera plūdu fiksēšanā, varam izsekot arī Lubānas pakāpeniskai apbūvei, Aiviekstes tilta pārbūvēm. 

Fotografēšana Grāveram nav vienīgais amats. Līdzās grāmatveikala uzturēšanai viņš Lubānā no 1935. gada organizēja linu pieņemšanu un nogādāšanu pārstrādāšanai, Grāvers darbojās Lubānas luterāņu draudzes padomē. 1923. gada vasarā organizēta Latvju Nacionālās jaunatnes savienības Lubānas nodaļa. Fotogrāfs bija arī Lubānas Mednieku biedrības loceklis. Piezīmes atklāj, ka viņš piedalījies pasākumos Lubānas vidusskolas saglabāšanai (mazā audzēkņu skaita dēļ to slēdza 1938. gadā). Informācija vēsta, ka Grāvers bijis iecelts arī par Lubānas pagasta tūristu aģentu.

 

 

Alfrēda Grāvera brāļu un māsu liktenis:

  • Māsa Leontīne Helēna (1880-1951) apprecējās ar Otto Voldemāru Gailīti, kas pēc 1905. gada revolūcijas, vairoties no soda ekspedīcijas devās uz ASV, vēlāk viņam sekoja arī dzīvesbiedre ar meitu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās Gailīši atgriezās dzimtenē un apmetās Bēnē, saimniekoja agrākajā muižas centrā, 1949. gada 25. martā izsūtīti uz Omskas apgabalu. 
  • Otra māsa Eleonora Amālija (1882-1960) precējusies ar Lubānas muižas kalēju Pēteri Mori, agrārreformas gaitā ģimene ieguva amatnieku saimniecību "Vēsmiņas". 
  • "Brantos" – dzimtas mājās - saimniekot palika brālis Eduards (1888-1965), kas ar sievu un 3 bērniem 1949. gada 25. martā izsūtīts uz Amūras apgabalu, atbrīvots 1957. gadā, bet miris Sibīrijā.
  • Brālis Kārlis (1890-1943) kļuva par pulksteņmeistaru Lubānā, 1943. gada oktobrī nāvējoši ievainots padomju partizānu apkarošanas akcijā. 
  • Divi brāļi miruši bērnībā. 
  • Jaunākā māsa Emīlija Marianna (1896-1955) iepazinās un apprecējās ar pasaules kara laikā Lubānā atrodošos Krievijas armijas gruzīnu tautības karavīru Georgiju Bebijevu (Bebiašvili), devās uz vīra dzimteni un dzīvoja Tbilisi.