Autors: Zemeunvalsts.lv

Intervija ar Jāni Knipši, Selekcionēto kārklu audzētāju asociācijas pārstāvi

Braucot no Rīgas uz Valmieru, ceļa kreisajā pusē var redzēt ainavai neierastu skatu – glīti rindās augošus kārklus.

Jā, tā ir viena no selekcionēto kārklu priekšrocībām! Kārklu stādījumi padara Latvijas laukus ainaviskākus, ja tā varētu teikt. It īpaši vietās, kur ir gan mežs, gan lauki, kārkli ainavu papildina ar nosacītu “starpposmu”; ainava kļūst vieglāk uztverama un acij tīkamāka. Arī platībās, kur dominē lauki ar viengadīgām kultūrām, kārklu plantācijas papildina ainavas daudzveidību.

Kārklu plantācijās aug kārkli – tas būtu skaidrs. Kas veidos ražu, ko pienāks laiks ievākt vai novākt?

Man patīk runāt par kārkliem kā resursu. No tiem iegūst enerģētisko šķeldu. Līdzīgi kā zināms par naftu, no kā tiek gatavoti daudzi un dažādi produkti, sākot ar polimēriem, benzīnu, dīzeļdegvielu, tāpat ir ar koksni, ko var izmantot daudzu un dažādu lietu un produktu izgatavošanā. Audzējot kārklus, mēs ātrākā un lētākā veidā iegūstam koksnes biomasu. Kā jau minēju, izplatītākais šī resursa izmantošanas veids ir šķelda (kurināmā šķelda), ko lietojam šepat Latvijā koģenerācijas stacijās un katlu mājās. Pēdējos gados valstī ir izveidojies itin blīvs ar šķeldu kurināmo katlu māju tīkls, kura tapšanā ieguldīti lieli līdzekļi. Atkarībā no vietas, kur kārklu plantācija atrodas, šķelda ir arī labs materiāls eksportam.

Šķelda nav vienīgais kārklu izmantošanas veids. Ja šo procesu (izmantošanu) salīdzina ar piramīdu, kārkli var būt noderīgi visdažādākajās jomās. Pateicoties ķīmiskajam sastāvam, no kārkliem iegūst ekstraktu, ko savukārt izmanto dažādu dabisko kosmētikas un higiēnas produktu izgatavošanā. Kārkli jau izsenis pazīstami kā “dabiskais aspirīns”, kas pielietojumu atrod farmācijā. Viens no pēdējiem patentētajiem “atradumiem” kārklu pārstrādē ir pārtikas piedeva. Šīs jomas atrodas piramīdas virsotnē, ir ar zemāko izmantošanas apjomu toties augstāko pievienoto vērtību.

Piramīdas vidusdaļu aizņem kompostēšana, kokogļu un granulu ražošana, kā arī noteiktu kārklu šķirņu izmantošana dzīvnieku piesaistīšanai medību nolūkos. Medniekiem nav speciāli jāpiebaro dzīvnieki ar āboliem vai sienu, bet dzīvnieku barībai iestāda kārklus, kas regulāri ataug.

Vai būtu mērķtiecīgi iegūt koģenerāciju staciju un katlu māju tīklu vai karti un skatīties, vai un kur tuvumā būtu veidojama kārklu plantācija?

Bez šaubām, jo tuvāk stādījumam atrodas šķeldas pieņemšanas vieta, jo labāk. Vienlaikus nevajadzētu pārspīlēt ar kārklu stādījuma atrašanās vietas nozīmīgumu.

Katlu māju tīkls, kā jau minēju, Latvijā ir pietiekami blīvs, bet šķeldu pārvadā itin lielos attālumos, nereti līdz pat 100 km. Daudz būtiskāk stādījumam ir izvēlēties vietu, kur ir nepieciešamā ceļu infrastruktūra un var samērā brīvi piekļūt ar smago tehniku.

Kā Latvijā ar šķeldas ražošanu – pietiek, nepietiek, jāiepērk?

Ne tik sen presē lasījām ziņu, ka šķeldu ievedot no Baltkrievijas. Rakstā gan lielāks uzsvars bija uz šķeldas iespējamo radioaktivitāti. Gadu gaitā vietējais patēriņš noteikti ir audzis. Ne tik sen mēs gana daudz eksportējām, tagad, pašpatēriņam pieaugot, situācija ir mainījusies.

Kurināmajai šķeldai, kā ikvienam produktam, visu nosaka cena. Ja šķeldu būs izdevīgi ievest, to ievedīs, ja izdevīgi būs to ražot uz vietas, to darīs uz vietas un arī eksportēs. Patlaban šķeldu Latvijā pārsvarā iegūst no mežizstrādes atlikumiem - no cirsmām izvesto koku galotnēm un zariem, no pārpalikumiem kokrūpniecības sektorā vai novācot apaugumu aizaugušajās lauksaimniecības zemēs. Nav pamata domāt, ka mežizstrādes apjomi tuvākajos gados varētu ļoti būtiski palielināties, līdz ar to kokapstrādē nez vai radīsies vairāk šķeldošanai domātu koksnes atlikumu, un, visbeidzot, lauksaimniecībā atkal-atgriežamo zemju skaits (apjoms) arī nav neierobežots un kaut kad beigsies. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc kurināmās šķeldas un enerģētiskās biomasas visur pasaulē, tostarp Latvijā, palielinās, un, ņemot vērā klimata politikas pārmaiņu ietekmi, turpinās augt. Manuprāt, selekcionēto kārklu stādījumu ierīkošana, pateicoties to īpašībām, ir lētākais un efektīvākais šķeldas iegūšanas veids.

Kārkli ir vītolu dzimtā. Daudziem tie saistās ar nelieliem krūmiem, vicām, pūpoliem. Vai ir noteiktas sugas vai šķirnes, kas derīgas tieši plantācijām?

Stādījumos (plantācijās) neaudzē parastos kārklus, kurus sastopam grāvmalās vai aizaugušās lauksaimniecības platībās. Plantācijām piemērotas ir vairāk nekā 20 gadus selekcionētas šķirnes, kas radītas tieši šim nolūkam, ja runājam par kontrolētu augšanu. Plantāciju kārkli aug taisni un necerojas (nezarojas), salīdzinot ar parastajiem kārkliem. Tas ir svarīgi, ražu novācot, jo viss cikls – no stādīšanas līdz novākšanai - ir mehanizēts. Vēl svarīga nianse: kārklu sakņu sistēma stabilizējas tikai pirmajā gadā. Nav pamata uzskatīt, ka kārklu saknes stiepjas dziļi un bojā meliorācijas sistēmas. Tā tas nav! Selekcijas ceļā kārklu šķirnes ir ieguvušas īpašības, kas nepieciešamas biomasas ieguvei – izturība pret salu, pret lielu mitrumu utt. Protams, šķirnes izvēlas atkarībā no klimata un augsnes apstākļiem. Ir šķirnes, ko var audzēt, piemēram, Grieķijā, sausumā, karstumā.

Cik ilgs ir plantāciju kārklu aprites cikls?

Ir aprēķināts, ka visizdevīgākais rotācijas cikls ir kārklu ražas novākšana ik pēc diviem gadiem, pirmo ražu iegūstot pēc pirmajiem trim gadiem. Divu gadu cikls pamatots ar faktiem: pirmkārt, vislielākais biomasas pieaugums vērojams tieši pirmajos gados, un, otrkārt, vieglāka un lētāka augu novākšana ir, kad kārkla caurmērs nepārsniedz 6 centimetrus. Vidēji naudas plūsmu plantācijā rēķina uz 10 cikliem, tad augu ražība samazinās un būtu jāraugās pēc jauna stādmateriāla. Aprēķinot visu kopumā, aprite lēšama 21 gada garumā! Pirmās ražas un pēdējās ražas nav tik brangas un pie 7.-8. ražas jau jādomā un jāplāno jaunas plantācijas ierīkošana, lai nebūtu ražas krituma.

Latvijā, protams, tik daudz laika (21 gads) nav pagājis un pagaidām varam runāt tikai par citu valstu pieredzi.

Vai kārklu plantācijās procesi rit kā zemniekiem, kas maina laukus, ar, ecē, stāda?

Daudziem ir bažas, vai kārklu stādījumu platības iespējams “atdot” atpakaļ tradicionālajai lauksaimniecībai un ar laiku, ja kārkli neliekas ienesīgi vai “interesanti”, bijušo plantāciju vietā stādīt, teiksim, labību. Ja plāni mainās, lauku viegli var pārvērst “normālā” tradicionālās lauksaimniecības zemē.

Būtiski saprast: kārkli augsni nenoplicina. Tieši otrādi – kārkli ir daudzgadīgi, un, rudenī, krītot lapām un, tām vēlāk sadaloties, veidojas barības vielām bagāts slānis, kas augsni tikai uzlabo.

Kurās Latvijas vietās kārklu plantācijas var aplūkot?

Pagaidām Latvija nevar lepoties ar lielām platībām. Vairākas kārklu audzes ir Madonas un Valmieras novados. Arī Tērvetē un Liepājas pusē. Ir vēl citur. Problēma: iepriekš neviens nepiedāvāja pilnu pakalpojumu ciklu, kas sāktos ar augsnes sagatavošanu un stādīšanu un noslēgtos ar kārklu mehanizētu novākšanu. Tā kā specializētā kārklu audzēšanai un apsaimniekošanai domātā tehnika ir pietiekami dārga, ilgu laiku nebija neviena drosminieka, kas būtu gatavs riskēt un iegādāties gan stādāmo mašīnu, gan novācēju. Nu jau vairāk kā gadu “Salixpro” piedāvā pilnu pakalpojumu ciklu. Tas liek domāt un cerēt, ka kārklu audzēšana turpmāk attīstīsies straujāk kā bija iepriekš, un zemes īpašnieki dos priekšroku tieši kārklu audzēšanai. Starp citu, vairāki zemnieki, kas nodarbojas ar tradicionālo viengadīgo kultūru audzēšanu, aizvien vairāk interesējas par kārkliem, jo arī viņu īpašumos atrodas zemes platības, kurās, piemēram, audzēt labību dažādu iemeslu dēļ nav rentabli vai iespējami. Vai nu zeme ir pārāk mitra, kas apgrūtina novākšanu, vai tā nav pietiekami auglīga. Šādos gadījumos selekcionētie kārkli ir laba alternatīva, jo tos novāc ziemā, kad zeme ir sasalusi. Šajā sakarā jāpiemin: kārklu audzēšana ik zemniekam var kalpot par veidu, kā diversificēt riskus, vai, vienkāršiem vārdiem sakot, “nelikt visas olas vienā groziņā”. Iepriekšējais gads, kas lielā sausuma vai pārlieku lielā mitruma dēļ nesa zaudējumus tradicionālajiem lauksaimniekiem, tam ir labs piemērs. Kārklu stādījumus pretēji tradicionālo kultūru stādījumiem sliktākajā gadījumā var nenovākt un atstāt augam vēl uz vienu gadu, ja gadījumā šķeldai ir “dramatiski” kritusies cena, vai laikapstākļu dēļ nav iespējams novākt ražu. Pie tam, kārklam augot vēl vienu gadu, ražai būs tendence palielināties.

Kādās platībās kārklus audzē – vai tie ir izcirtumi, esošās vai bijušās lauksaimniecības zemes?

Tikai lauksaimniecības zemēs! Izcirtumos nav iespējams strādāt (izmantot) nedz ar stādāmo mašīnu, ne novācēju. Bez tam, jābūt piemērotam augsnes sastāvam. Kārklu audzēšana ir netradicionālā lauksaimniecība, kur iegūtā raža, lielākoties, tiek izmantota enerģijas ražošanai.

Lai izmantotu kārklu stādāmo mašīnu, augsnei jābūt sagatavotai kā pirms kartupeļu stādīšanas pavasaros – uzartai, kultivētai, miglotai. Visas darbības, kas pazīstamas “tradicionālajā” lauksaimniecībā. Jo zeme ilgāk stāvējusi neizmantota, jo lielāks apaugums, jo vairāk darba un finanšu ieguldījumu.

Nevēlamies konkurēt ar tradicionālo lauksaimniecību: ja zeme ir gana auglīga un iekopta, lielāks finansiālais ieguvums zemniekam “nāks” no graudkopības. “Jāsamierinās”, ka mums – kārklu audzētājiem - jāiztiek zemi, kas “paliek pāri” un tā nav labākajā stāvoklī. Viens no mūsu svarīgākajiem darba instrumentiem ir rekultivācijas frēze, ar kuru ātrāk vai vēlāk jebkuru platību var savest kārtībā. Tā līdz 30 cm dziļumā samaļ saknes, akmeņus un visu citu, kas “nekoptajā” laukā atrodams.

Domāju, laika gaitā uzsvars no kurināmā “pāries” uz citu resursu – šķeldu arvien plašāk izmantos arī citās nozarēs. Jau tagad ir vairāki veiksmīgi eksperimenti, kur koksnes šķiedru, piemēram, veiksmīgi izmanto drēbju ražošanā.

Vai kārkli garšo meža dzīvniekiem? Pieminējām medniekus.

Ja salīdzinām ar mežsaimniecību, riska faktiski nav. Salīdzinoši – ja mežā jaunos kociņus stāda ap 2000 gabalus hektārā, kārkla spraudeņi hektārā ir ap 12-15 tūkstoši. Trīs gadu laikā tie izaug līdz 6 m augstumā. Biomasas pieaugums ir tik liels, ka, ja dzīvnieks atnāk ko nogaršot, mēs par to esam tikai priecīgi. Te daudz kas atkarīgs no šķirnes, jo ir arī tādas kārklu šķirnes, kas meža dzīvniekiem negaršo!

Starp citu – šķirnes, kas tiem ļoti garšo, tirgojam mednieku kolektīviem. Kā jau minēju, kārklu stādījumi aizvieto ēdamā nogādāšanu barošanās vietās, kur mednieki iestāda “garšīgos” kārklus, dzīvnieki nāk un kāri ēd. Ir kārklu šķirnes, kas domātas tieši medību saimniecībām.

Vai šķirnes ir vietējās?

Šķirnes, kuras ir ekonomiski izdevīgi izmantot, ir radītas ārpus Latvijas. Populārākas ir šķirnes ir radītas Zviedrijā un ASV. Šo šķirņu selekcijā, lai tās dotu maksimāli daudz biomasas, augtu kontrolēti un būtu izturīgas pret dažādiem riskiem, ir ieguldīts vairāk nekā 20 gadu darbs, tāpēc tās nav lētas. Viens spraudenis maksā ap EUR 0,06. Ja vienam hektāram nepieciešams no 12000 – 15000 spraudeņu, vidējās izmaksas par stād-materiālu vien sastāda EUR 700 (hektāram). Stād-materiāla kvalitātei ir milzu nozīme, ja rēķina, ka plantācijas kalpos vairāk kā 20 gadus.

Zinu, ka zinātnieki “Silavā” ar Dagniju Lagzdiņu priekšgalā ir radījuši vietējās šķirnes. Te gan plānos nav bijis iegūt komercšķirnes ar lielu biomasas pieaugumu.

Kārkli zied, par tiem “interesējas” bites. Vai ir sadarbība ar dravniekiem?

Tas atkarīgs no šķirnes! Ir tādas, kas ļoti tīk bitēm. Latvijā, kā jau teicu, vēl neesam gana “ieskrējušies”, bet biškopība tā ir nozare, kur varam un ceram sadarboties!

Vai Latvijā pret kārklu plantācijām vērojama piesardzība? Jaunums, kārkli saistās ar aizaugušiem laukiem vai grāvmalām…

Par kārkliem un to audzēšanu Latvijā skan daudz teiksmainu un nepatiesu stāstu. Piemēram, par ekonomisko neizdevīgumu. Daudzi ir kaut ko dzirdējuši, bet nav kompetenti. Līdz šim, kā jau minēju, nav bijis pilna cikla piedāvājuma plantāciju apsaimniekošanā, kālab secināt jau tagad nebūtu korekti. Argumenti “pret” ir nebūtiski un neatspoguļo patiesās bažas, par ko mēs varam tikai minēt. Piemēram, “kārkli degradē meliorācijas sistēmas”. Tas nav pierādīts, un pašreiz šai ziņā ir nelielas cīņas laiks, jo Selekcionēto kārklu audzētāju asociācija aktīvi iestājas par MK Nr.126 noteikumu, kas attiecas uz tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, maiņu. Līdz šim spēkā ir norma, kas liedz kārklu audzētājiem saņemt platību maksājumus meliorētās platībās. Reģistros lielākā daļa lauksaimniecības zemju skaitās meliorētas, bet patiesībā lielā daļā meliorācijas sistēmas sen ir degradējušās un nefunkcionē. Noteikumos iekļāva datumu (2011. gadā), līdz kuram meliorētās platības bija jānoraksta, lai vēlāk varētu saņemt atbalsta maksājumus. Ja platības noraksta, piemēram, šogad (2019) un sāk audzēt kārklus, Eiropas tiešmaksājumi nepienākas. Tā, mūsuprāt, ir absurda situācija, un tam nav loģiska pamatojuma.

Vēl aktīvi diskutējam par kārklu sakņu sistēmu – vai tā degradē meliorācijas sistēmas, vai nē… Viens ir skaidrs: pētījumos un analīzē jānodala drenu sistēmas no grāvjiem – slēgtās sistēmas no atklātajām. Ja grāvju sakarā precīzi ievēro izstrādātos tehniskos noteikumus, no problēmām var izvairīties. Pie tam - augļu kokus un krūmus audzē neierobežoti, bet tiem arī ir sakņu sistēma. Kā ar to?

Viens no argumentiem “kārklu labā” būtu enerģētiskā neatkarība, jo valstij ir izdevīgi pašai audzēt (veidot, radīt) resursus. Ir pierādīts, ka kārklu audzēšana, pretēji citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai, ir CO2 neitrāla. Cik ogļskābās gāzes patērē to novākšanā un dedzināšanā, tik plantācija dzīves laikā absorbē. ES kā vienu no lielākajiem mērķiem skaidri un gaiši ir definējusi cīņu ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu sabalansētu attīstību. Tas, bez šaubām, ir diskutējami, taču, ņemot vērā kārklu audzēšanas atbilstību ES kopējiem mērķiem un pozitīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, selekcionēto kārklu audzēšanai atbalsts pienāktos pat vairāk nekā citām kultūrām. Citur Eiropā kārklu audzētājiem ne tikai piešķir tiešmaksājumus, bet nodrošina arī citus būtiskus atbalsta mehānismus. Piemēram, Lietuvā bija iespēja pieteikties grantiem, kas daļēji finansēja kārklu stādījumu ierīkošanu.

Runa ir par nevajadzīgi radītiem ierobežojumiem, kuru dēļ kārklu audzētājiem ir ierobežotas iespējas saņemt tiešos maksājumus. Dīvaini - svarīgākajos dokumentos, tai skaitā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, pieminēta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, inovatīvu ekopakalpojumu izmantošana, atjaunojamo energoresursu izmantošana, "zaļā ekonomika", enerģētiskā neatkarība, ko selekcionēto kārklu audzēšana nodrošina simtprocentīgi. Taču pietiek Zemnieku Saeimai, kurai nepatīk nekas, kas neiet roku rokā ar lielo zemnieku interesēm, iebilst, un neviens no šiem argumentiem Zemkopības ministrijai vairs nešķiet aktuāls.

Jaunākie notikumi

23
Jūl
Lubānas jauniešu centrā
Ja vēlies radoši darboties, nāc uz Jauniešu centru. Mums ir savas idejas, bet varbūt TEV ir savas. Radīsim

24
Jūl
Lubānas jauniešu centrā
Ja vēlies radoši darboties, nāc uz Jauniešu centru. Mums ir savas idejas, bet varbūt TEV ir savas. Radīsim

25
Jūl
Lubānas jauniešu centrā
Ja vēlies radoši darboties, nāc uz Jauniešu centru. Mums ir savas idejas, bet varbūt TEV ir savas. Radīsim

27
Jūl
Lubānas Vecajos kapos